Daudzi no mums par fobijām ir dzirdējuši tikai filmās, anekdotēs vai lasījuši internetā. Taču var pienākt situācija, kad uzzini – kāds no taviem draugiem vai paziņām cieš no fobijas. Kā izturēties šādā situācijā? Kas būtu jāņem vērā? Ko darīt vai nedarīt, ja tuvam cilvēkam ir fobija?
Man arī ir bail! Viena no reakcijām, kas cilvēkiem ar fobiju nekādi nepalīdz, ir attieksme – “Ai, nu beidz, man arī ir bail, bet es daru!” Mēģiniet saprast – ja jums ir nepatīkami braukt liftā, bet jūs to tomēr darāt, tad jūsu gadījumā tās tiešām ir bailes. FOBIJA ir bailes, kas ir nesamērīgas reālajam apdraudējumam, un liek cilvēkam veikt pārspīlēti daudz pasākumu, lai izvairītos no jebkādas saskarsmes ar šo baiļu avotu. Šis cilvēks liftā nebrauks, vai arī ja būs spiests to darīt – cietīs no fiziskām stresa un nemiera izpausmēm pat līdz panikai. Tāpēc pirmais, kas jāatceras, esot saskarsmē ar šādiem cilvēkiem – ņemiet viņa bailes nopietni. Tā nav kaprīze, bet reāla ķermeņa reakcija, ko ir ļoti grūti apzināti kontrolēt. Ko darīt un ko ne? Tas, ka kādam no jūsu draugiem vai paziņām ir fobija, var atklāties diezgan nejauši, piemēram, kādā ekskursijā, izbraucienā, pasākumā. Kā jau iepriekš minēju, daļa cilvēku, sastopoties ar neticīgu vai vīpsnājošu attieksmi, savas fobijas sāk slēpt. Un tā varbūt tikai pēc labām vakariņām viesu namā, kad aicināsiet kolēģi pirtī, var atklāties, ka viņai (vai viņam) ir himnofobija – bailes no kailuma. Vai arī hidrofobija – bailes no ūdens. Par peldēšanos pēc pirtiņas šeit nevar būt ne runas. Akrofobi noteikti atteiksies kāpt augstos skatu torņos vai piedalīties alpīnisma sienas nodarbībās, jo viņus ļoti biedē augstums. Zoofobi var atteikties piedalīties izjādēs vai kopā ar jums barot alpakas. Padoms - nesāciet šo cilvēku pierunāt vai spiest darīt to, ko viņš nekādi nespēj izbaudīt. Ņemiet viņa bailes nopietni! Ja jums patiešām rūp, kā viņš jūtas, pieņemiet situāciju, kāda tā ir, nemēģinot sākt fobijas skarto cilvēku “ārstēt”. Visticamāk, jums nav terapeita diploma, lai to darītu. Mēģiniet saprast, ka fobija rada ķermenī ļoti spēcīgu bioķīmisku reakciju, ko apzināti kontrolēt var iemācīties varbūt tikai mūki. Vienā ziņā gan ir taisnība – fobijas VAR ārstēt, un iedrošināt savu draugu to darīt jūs varat – kad vien viņš ir spējīgs atzīt savu problēmu un gatavs pieņemt palīdzību. Papildus tam jūs varat sniegt savu atbalstu. Atbalsta soļi Pirmos trīs soļus jau aprakstīju – izturēties pret fobiju nopietni, censties saprast un neradīt emocionālu spiedienu uz cilvēku. Tas nemaz nav tik maz, jo ar savu izpratni palīdzēsiet viņam izjust mazāku stresu un ļausiet sajusties nedaudz drošāk. Nākošais solis – saglabājiet mieru tad, kad jūsu draugs vai paziņa to nespēj. Varbūt kādreiz jūs kaitina viņa neadekvātās bailes, bet mēģiniet saprast, ka jūsu dusmas situāciju neuzlabo. Ja vēlaties paust savu neapmierinātību, izvēlieties brīdi, kad jūsu draugs vai paziņa necieš no panikas. Piektā lieta – paudiet savas rūpes, tieši pajautājot, kas viņam palīdz. Varbūt cilvēks ar fobiju pats jau ir šo novērojis un varēs dot jums konkrētas atbildes. Ja tā nav – varbūt jūs šīs lietas atrodat sarunas gaitā, bet varbūt pietiek jau ar iepriekšnosauktajām. Sestais – palīdziet savam draugam nepakļauties negatīvām domām. Sevi šaustīt jebkurā gadījumā ir neauglīgi. Ja esat bijuši līdzās šim cilvēkam jau kādu laiku un novērojuši viņa reakcijas, noteikti atgādiniet par progresu, kur tāds ir. Ja nē – jebkurā gadījumā neviens cilvēks nav viennozīmīgi vērtējams tikai pēc tā, vai viņam ir vai nav fobiskas bailes. Mēs katrs esam vērtība pats par sevi ar ļoti daudzpusīgām īpašībām. Septītais atbalsta solis – iedrošinājums meklēt palīdzību. Arī šeit ir būtiski neizdarīt spiedienu un, ja iespējams, palīdzēt atrast piemērotāko metodi vai speciālistu. Atbalsts sev pašam Gadījumā, ja jūs esat visai tuvā saskarē ar cilvēku, kas diezgan regulāri cieš no fobijas, arī jūs varat nogurt. Tāpēc noteikti jānovelk robežas. Obligāti ieplānojiet laiku savai atpūtai – fiziskai un emocionālai. Otra būtiska lieta ir nekļūt par “kruķi”. Atbalstam un palīdzībai ir jābūt limitētiem laikā, ar funkciju dot impulsu un ļaut tālāk cilvēkam doties pašam. Uzņemoties pārmērīgas rūpes, mēs dodam iespēju izaugt emocionālai atkarībai no mums, kas ir neveselīga abām pusēm – arī tad, ja no fobijas cieš bērns. Robeža starp palīdzību un līdzatkarību mēdz būt diezgan smalka, taču ir vērtīgi to nepārkāpt. Un ja nu jums tas var palīdzēt kādu labāk saprast - izlasiet, cik dažādas var būt fobijas! Cilvēka neapzinātais prāts, kurā mājo šīs bailes, joprojām ir kā neizpētīts kosmoss zinātnei un mums pašiem.
0 Comments
Leave a Reply. |
AutORIBloga autori ir dažādi cilvēki, kam patīk aktīvi atpūsties un reizēm par savu pieredzi publiski padalīties. Arhīvs
August 2021
Kategorijas |