Īss stāsts par manu iepazīšanos ar Ķīnas tējas dzeršanas ceremoniju
Dzīvē ir daudz eksotisku un nezināmu lietu. Ik pa brīžam sanāk pamēģināt ko jaunu. Man pagājušovasar gadījās diezgan necerēti pieredzēt Ķīnas tējas dzeršanu. Izklausās jau diezgan ikdienišķi. Bet man palaimējās sajust un saredzēt neikdienišķo. Kādā vējainā dienā Man ir draudzene, ilggadēja Tai Či meistare un čempione, ķīniešu kultūras pazinēja, kā ir arī astroloģe. Viņa piekrita būt par vieslektori citas manas draudzenes pašiniciētā vienas dienas nometnē sievietēm par harmoniju. Diena tiešām bija interesanta - laukos, puspabeigtā apaļā jaunceltnē, kur smaržoja pēc salmiem un māla apmetuma. Kompānija bija salasījusies neliela, toties diezgan radoša un ieinteresēta. Mūsu lektore stāstīja par elementiem, kas atbild par orgānu veselību, zīmēja uz tāfeles, atbildēja uz jautājumiem un lika arī mums pašām praktiski sajust elementu ietekmi. Pēc gardām pusdienām un pastaigas mēs visas izvingrojāmies liegas Austrumu mūzikas pavadījumā, mācoties sajust savu Či. Un nedaudz vēlāk visas atkal sapulcējāmies, lai piedalītos tējas dzeršanas ceremonijā. Smalkumi un nianses Katrai tējai, ko mums deva nogaršot, ir savs nosaukums un stāsts par to, kā tas radies. Tieši tāpat katrai tējas šķirnei ir sava tējkanniņa no keramikas – lai nesajauktos kopā katras šķirnes raksturīgie aromāti. Ūdens ērtības labad tika vārīts parastajā elektriskajā tējkannā. Mums palaimējās, ka nama saimniecei bija stikla tējkanna – jo mēs varējām uzskatāmi redzēt mirkli, kad ūdens ir jābeidz vārīt. Tad, kad burbuļi ir kā lielas pērles. 3-4 sekundes jāpagaida un jāceļ nost no uguns. Tajā mirklī ūdens un uguns stihija ir visoptimālākajā attiecībā – ūdens ir uzvārījies, bet ne pārvārījies, joprojām saglabājot struktūru. Ar šādu ūdeni tūliņ tiek aplieta tēja kanniņā. Tā, lai iet pāri malām! Mana taupīgā un praktiskā latviete šeit dabūja pirmoreiz trūkties. Jo pirmā tēja tika izlieta nenogaršojot. Lai iesildītu un iesmaržinātu traukus! Tējas gatavošanas galdiņš tam speciāli ir sagatavots – tas pēc uzbūves ir kā plata, zema kastīte, kuram augšējā virsma veidota ar kokgriezumiem, caur kuriem viss liekais šķidrums satek iekšā. Deviņi burbuļi No tējkannas tēja tiek izlieta platākās un zemākās krūzītēs. Pēc tam mūsu uzdevums bija to pārliet augstākos un šaurākos trauciņos. Vispirms augstākais trauciņš jāuzmauc kā cepure uz zemākā, ar veiklu kustību jāapvērš otrādi un tad lēnām, izlaižot gaisu, jānoceļ zemākais trauciņš nost. Gaiss būtu jāizlaiž ar deviņiem burbuļiem. Vienu reizi no sešām man tas izdevās. Tad tēja jāizdzer ar trīs malkiem (jo vairāk tur nav). Pēc tam mēs devām viena otrai smaržot savu tējas trauciņu. Trauciņi bija visām vienādi, tāpat kā tēja, bet katra to turēja ar savu roku, tāpēc trauciņa smarža caur pieskārienu veidojās katrai individuāla. Vienai asāka, citai maigāka pat kā vaniļa vai pat citruss! Efekts Ceremonijas beigās es jau biju paspējusi relaksēties, pa ceļam pastrādājot ar savu taupību un pat skopumu, ar savu steigu un spriedzi, ar satraukumu un nemieru. Ķīnā šādu ceremoniju rīkojot pirms svarīgām pārrunām. Tās laikā cilvēki noskaņojas, novēro un iepazīst viens otru, mācās nesasteigt lēmumus. Man ļoti patika, ka man bija iespēja būt šādā ceremonijā un kaut nedaudz iepazīt Ķīnas tautas gudrību, vērojot sevi un relaksējoties pēc iespaidiem bagātas dienas.
0 Comments
|
AutORIBloga autori ir dažādi cilvēki, kam patīk aktīvi atpūsties un reizēm par savu pieredzi publiski padalīties. Arhīvs
August 2021
Kategorijas |