Lai iedvesmotu izmēģināt lidojumu ar deltaplānu, publicējam mūsu bloga lasītājas personīgo pieredzi. Piedzīvotais un visa emociju buķete liecina, ka lidojums ar deltaplānu varētu būt arī oriģināla dāvana.
Kad, kur un kāpēc Ideja lidot ar deltaplānu bija spontāna un neplānota rīcība, uz ko mani pierunāja draugi un arī pats pilots. Šis piedzīvojums izvērtās par iespaidiem bagātāko notikumu tā gada vasarā. Pirmo reizi ar deltaplānu lidoju savā dzimtajā pilsētā Balvos. Draugi bija ieplānojuši šo lidojumu sev jau iepriekš, rezervējuši laiku un sarunājuši vietu no kuras pacelties. Lidojums bija ieplānots virs pilsētas un ezera, paceļoties no vecā lidlauka. Instruktors piedāvāja izvelēties, vai pasažieri grib mierīgu lidojumu vai mazliet ekstrēmāku ar tā saucamo “krišanas efektu”, jo no tā bija atkarīgs lidojuma ilgums un izmaksas. Puiši, protams, gribēja patrakot un tika izvizināti īpaši ekstrēmi. Par ko viņi pēc tam bija sajūsmā un pat bez balss no iegūtās adrenalīna devas. Kamēr viņi lidoja, es vēroju viņus un domāju, ka palikšu turpat uz zemes un skatīšos uz to visu no malas, bet domas ātri mainījās. Kad visi jau bija izlidojuši, pilots piedāvāja arī man aplidot kādu aplīti. No sākuma pasmējos un atteicos. Nebiju pat piemēroti apģērbusies šādam pasākumam - bija uzvilkta kleita un sandales. Tā kā lidot man piedāvāja par brīvu - es tomēr piekritu. Lai gan tagad varu teikt, ka ir vērts par to arī maksāt. Un lidojums var sākties Iesēžoties deltaplānā man tika uzvilkta ķivere un nostiprinātas drošības jostas. Ņemot vērā, ka deltaplāns jau bija cienījamā vecumā, par ko arī varēja noprast arī pēc tā vizuālā izskata, drošība biedēja mazliet vairāk nekā pats lidojums. Pieļauju, ja deltaplāns būtu mazliet jaunāks, tad satraukums arī būtu bijis mazāks. Ieskriešanās notika no zemes ceļa un pacelšanās bija ļoti lēzena. Kad bijām pacēlušies līdz piemērotajam augstumam, tikai tad spēju atvērt acis. Atzīšos, ka mazliet bail no augstuma man bija gan. Un tad nu jau plaši atvērtām acīm novērtēju pasakaino skatu uz savu dzimto pilsētu un 3 ezeriem. Tajā brīdī iemīlējos savā pilsētā no jauna. Sāku meklēt, kur atrodas manas mājas, kur ir parks, skvērs un citas nozīmīgas vietas pilsētā. Viss bija tik sīks no augšas - izskatījās pilnīgi citādāk nekā ierasts. Kad pilots austiņās pajautāja vai viss kārtībā, es attapos – es tiešām to daru! Es lidoju! Turpmāko lidojuma laiku pilots man stāstīja par objektiem virs kuriem lidojam un maršrutu, kur lidosim tālāk. Tā bija pat tāda kā ekskursija virs manas pilsētas ar putna acīm. Iespējas izteikt savas maršruta vēlmes man nebija, jo mikrofons bija tikai viņam (pieļauju, ka tas dēļ tā, lai pilots nezaudētu koncentrēšanos no citu pasažieru sajūsmas kliedzieniem veicot ekstrēmos trikus). Lai gan lidojām aptuveni 10 - 15 minūtes, apskatīties sanāca tiešām ļoti daudz, laiks paskrēja ļoti ātri. Nolaišanās tāpat kā pacelšanās noritēja mierīgi tajā pašā vietā no kuras sākām lidojumu. Lielisks piedzīvojums, ko iesaku Ne mirkli – ne tad, kad lidoju, ne tad, kad biju atpakaļ uz zemes, nenožēloju, ka piekritu šai avantūrai. Novēlu izjust ikvienam emocijas, ko izjutu es, tieši tāpēc labprāt padalījos ar savu pieredzi arī ar citiem. Kas to lai zin, varbūt kāds tieši šobrīd apsver domu lidot vai nelidot, visus par un pret. Varbūt kādam radīsies tāda pati negaidīta iespēja lidot un, iespējams, manis piedzīvotie iespaidi palīdzēs izlemt par labu lidojumam.
0 Comments
Es protu runāt četrās valodās labi un divās – pa druskai. Nedaudz mācījusies esmu vēl trīs, bet kā jau tas parasti notiek – ja nav konkrēta iemesla valodu lietot, viss apgūtais ātri aizmirstas. Tāpēc esmu priecīga par iespēju, kas man dota šajā dzīvē – mainīt valstis, kurās dzīvoju, un iepazīt aizvien jaunus cilvēkus, kas lieto citu valodu kā es pati. Puhutko suomea? Šobrīd esmu Somijā. Somugru valodas tiiik ļoti atšķiras no visām, ko jebkad esmu apguvusi! Vārdi no sākuma liekas kā vienkārši burtu savirknējumi. Pats trakākais ir tas, ka viens izmainīts burts vārdā var pārvērst visa vārda nozīmi. Tāpēc mācīties runāt pareizi, ieklausoties, ir ļoti svarīgi. Bet pat tas nav grūtākais. Somu runātā valoda no somu rakstītās valodas atšķiras. Mums, ārzemniekiem, kursos tiek pasniegta rakstītā valoda, pa druskai pieķerot klāt runāto. Tāpēc vēlāk, sākot sarunāties ar somiem uz ielas, veikalā vai darbavietā, viņi momentā var noteikt – tu esi ārzemnieks. Jo somi rakstīto valodu ikdienā nelieto :) Svarīgi knifi, apgūstot jaunu valodu Taču pat somu valodu var iemācīties! Jo galvenais ir vēlēšanās mācīties. Smadzenes piemērojas mūsu motivācijai. Turklāt mēs varam tām palīdzēt vēl ar papildus knifiem. Valoda noteikti ir jāmācās kompleksi, pielietojot visas četras apgūšanas metodes – klausoties, runājot, rakstot un lasot. Pat vienkārši klausoties fonā somu radio, smadzenes pamazām pierod un adaptējas dzirdēt un apstrādāt dzirdēto. Izcili palīdz karaoke – vienkāršas vai sarežģītākas dziesmas dziedot līdzi. Arī tad, ja esat bez muzikālām spējām! Youtube šeit ir brīnišķīgs palīgs. Mācoties jebkuru valodu, ir svarīgi pārvarēt kompleksus un sākt runāt. Kļūdīties šai ziņā ir pat vēlams! Kāpēc? – jo smadzenes lieliski mācās no kļūdām. Pat neliels stress, ko rada bailes kļūdīties, izgāzties vai parādīt sevi muļķīgā gaismā, palīdz atcerēties pareizo gramatisko formu. Taču viens no visefektīvākajiem veidiem, kā atcerēties jebkuru jaunapgūstamu vielu, ir mācīties tā, lai spētu vēlāk to pašu izskaidrot otram cilvēkam. Atbildības sajūta, ko rada šāds uzstādījums, smadzenēm dod papildus impulsu un jaudu atcerēties. Vienojošais faktors Mācībām kursos citā valstī ir ļoti patīkamas „blaknes” – ir iespēja satikt dažādus cilvēkus no teju visām pasaules malām. Tumšākas un gaišākas ādas pārstāvjus, kristiešus un musulmaņus, sievietes un vīriešus, jaunākus un nobriedušākus. Ja esi gana atvērts, vari iegūt pat jaunus draugus. Visciešāk var sadraudzēties sarunu grupās, kurās vadītājs nestāv pie tāfeles, bet vienkārši uzdod tematiskus jautājumus un palīdz pareizi izveidot teikumu. Vienlaikus ir iespēja sevi pārbaudīt, cik brīvs no aizspriedumiem esi. Es sadraudzējos ar vienu franču un vienu korejiešu meiteni. Ar franču meiteni mēs šad tad aprunājāmies, cik nesaprotama, neaizturēta mums reizēm šķiet mūsu Korejas draudzenes reakcija vai sacītais. Eiropā tomēr laikam ir daudz vairāk vienojošo vērtību, ko mēs paši neapzināmies. Tai pašā laikā mēs priecājāmies, ka mūsu draudzene saka to, ko domā. Un cik gardus ēdienus viņa gatavo! Tiesa gan, garšvielas viņai nācās īpaši meklēt un pasūtīt. Taču mana draudzene no Francijas ļoti pārdzīvoja par Somijā pieejamo produktu nabadzību. Virtuve ir viena no viņas stihijām, un neatrodot darbu kā franču valodas un literatūras skolotājai, ko atļauj viņas darba pieredze un diploms, viņa sāka gatavot un pārdot savas valsts virtuves raksturīgos ēdienus vietējām franču ģimenēm pēc iepriekšēja pasūtījuma. Jā, par sastāvdaļām viņai nedaudz jāiespringst, un daļu viņa pasūta vai ved no savas dzimtenes. Vēl lielu izbrīnu man izraisīja cita meitene, kas ar vīru un dēliņu pārcēlās uz Somiju no Nikaragvas. Kā zināms, Nikaragvā ir pilnīgi cits klimats. Somijā pēc rudens saulstāvjiem diena sāk rukt īsāka straujāk kā Latvijā. Novembrī, kad sniega šeit vēl nebija, tumsa šķita tik nomācoša, ka nikaragviete ar manāmu izmisumu reiz pajautāja – un cik ilgi vēl būs tumšs?! Tad es ar lielu entuziasmu sāku skaidrot par Ziemas saulgriežiem, īsāko dienu gadā un Ziemassvētku patieso nozīmi – svinēt Saules atgriešanos. Izrādās, ka cilvēki, kas dzīvo citos platuma grādos, no tiesas uzskata, ka šo svētku iemesls ir tikai Kristus dzimšana. Mūžu dzīvo, mūžu mācies Mācīties jaunu valodu, it sevišķi esot jau pieaugušam, ir izaicinoši. Un tai pašā laikā – attīstoši. Papildus šis process var būt iepriecinošs un pasaulsuzskatu paplašinošs. Vēl tas var nest gandarījumu un palīdzēt atvērt sevī jaunas šķautnes. Es noteikti iedrošinu jebkuru uzdrīkstēties un mācīties. Zinātnieki ir pierādījuši, ka smadzenes nekad tam nav par vecu – par vecu var kļūt tikai mūsu uzskati pašiem par sevi :) Ir cilvēki, kam izjādes ar zirgu ir nopietna aizraušanās un iespējams, ka pat ikdiena. Man redz tas ir sapnis, ko ļoti gribējās izmēģināt, šobrīd esmu tam pavisam tuvu. Labi apzinos, ka viena reize būs tikai iepazīšanās, un par izcilu jātnieci uzreiz nekļūšu. Bet tētis man mācīja - ja nebūsi izmēģinājusi pirmo reizi, pie otras reizes nekad netiksi - viss sākas ar pirmo reizi. Ko man nozīmē zirgiZirgi man saistās ar senām filmām par aristokrātiem. Tik skaistas ir tās dāmas, kas garos svārkos jāj ar zirgu. Par tiem staltajiem vīriešiem iespīlētās biksēs nemaz nerunāsim. Pa visiem šiem garajiem nodzīvotajiem gadiem man vairākas reizes ir bijuši mēneša kalendāri ar zirgiem. Tie man liekas ļoti gudri, sirsnīgi un majestātiski dzīvnieki. Ne velti ir dzirdēti vairāki stāsti par to, ka cilvēks ar zirgu var būt draugi, kas viens otru ļoti labi pazīst, viens otram pilnībā uzticas. Vārdu sakot - man zirgi ļoti patīk. Nav tā, ka es par tiem ļoti daudz ko zinu - vien to, ka gribētu uzzināt vairāk un izmēģināt savus spēkus jāšanā. Jo ja kādreiz tas likās kaut kas tāls un neaizsniedzams, tad tagad ir skaidrs, ja jādara ir tas, ko nos sirds vēlos. Mana izjāde tuvojasKad kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai Tev palīdzētu. Manā gadījumā rokās sadevās mani draugi, kas viens otram padeva dažas spīdīgas monētas un uzdāvināja man izjādi ar zirgu. Tā būs izjāde ar zirgu apvidū, kas nozīmē, ka veselu stundu varēs pastaigāties ar zirgu pa mežu, pļavu vai vēl kaut kur. Pirmajā mirklī likās, ka varēšu aulēkšos traukties pa mežu un pļavām, bet tad piezagās realitātes sajūta - ja neesmu ne reizes jājusi, tad diezvai tikšu līdz rikšiem, kur nu vēl aulēkšiem. Varbūt, lai izbaudītu dāvanu pilnībā, vispirms vajadzētu paņemt kādu ievadkursu jāšanā - tā teikt, pastaigāt pa aplociņu. Pēdējā laikā pabraukājot apkārt pa Latviju ceļa malās redzu aizvien vairāk dažādus zirgu staļļus. Tā īsti gan nevaru saprast, vai tie tiešām ir palikuši vairāk, vai arī es tos pamanu vairāk. Zirgu izjāde kā dāvana arī paliek aizvien populārāka, jo ieskatoties internetā, dažādi piedāvājumi ir diezgan padaudz. Par pieredziKā jau minēju - dāvanas izbaudīšana vēl man ir tikai priekšā. Kad tas būs noticis, noteikti uzrakstīšu savu pieredzi, kā mān būs gājis. Vai nu tas būs atsevišķs raksts, vai ši paša raksta papildinājums, tad jau laisk rādīs.
Lai arī Tev krāsainiem piedzīvojumiem bagāta vasara! |
AutORIBloga autori ir dažādi cilvēki, kam patīk aktīvi atpūsties un reizēm par savu pieredzi publiski padalīties. Arhīvs
August 2021
Kategorijas |